9. SFPS “Finanšu instrumenti” – nefinanšu sektora gūtās atziņas gada laikā

 
15.01.2019.
 
Par 9. SFPS “Finanšu instrumenti” rakstījām jau 2017. gada izskaņā. Standarts ir spēkā jau gadu un 2019. gada pavasarī tiks sastādīti pirmie pilnie finanšu pārskati, kuros lasītāji varēs redzēt tā ietekmi. Šajā rakstā – par būtiskām atziņām, ko gada laikā guvuši nefinanšu sektora uzņēmumi, ieviešot standartu.
 
Vājinās plaši izplatītais mīts, ka “9. SFPS uz mani neattiecas, jo man nav finanšu instrumentu”
 
Standarts attiecas uz visiem uzņēmumiem, kam piemēro SFPS prasības un kam ir finanšu instrumenti. Finanšu instrumenti ir ne tikai atvasinātie finanšu instrumenti un izsniegtie kredīti, bet arī, piemēram, pircēju un pasūtītāju parādi, piegādātāju parādi, naudas līdzekļu atlikumi bankas kontā, aizdevumi saistītām personām un aizņēmumi.
 
Pircēju un pasūtītāju parādu faktorings bez regresa tiesībām būtiski ietekmē debitoru klasifikāciju
 
Standartā tika ieviestas izmaiņas finanšu aktīvu klasifikācijā, uzsverot nepieciešamību vērtēt ne tikai naudas plūsmas, ko paredzēts saņemt no finanšu instrumenta, bet arī ar tā turēšanu saistīto biznesa modeli. Latvijā daudzi uzņēmumi regulāri nodod pircēju un pasūtītāju parādus faktoringā bez regresa tiesībām, turklāt šo debitoru pārdošana nav saistīta ar to maksātspējas pasliktināšanos. Šādiem pircēju un pasūtītāju parādiem biznesa modelis faktiski ir “turēt ar mērķi iekasēt naudas plūsmas un pārdot.” Tātad, ja pārskata gada beigās bilancē ir šāds debitors, kas vēl nav pārdots, tas jāvērtē patiesajā vērtībā, pārvērtēšanu atzīstot pārējos ienākumos (pašu kapitāla rezervē).
 
Pašu kapitāla instrumentu novērtēšanas īpatnības
 
Standarts papildināja prasības pašu kapitāla instrumentu (piemēram, tādu akciju, daļu vai ieguldījumu fondu apliecību, kas nepiešķir kontroli, kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi) vērtēšanā. Iepriekš atsevišķos gadījumos bija pieļaujams vērtēt šādus instrumentus to iegādes vērtībā, taču tagad pašu kapitāla instrumentus vērtē tikai patiesajā vērtībā, atzīstot pārvērtēšanas rezultātu vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai arī pārējos ienākumos. Iegādes vērtību var izmantot tikai tad, ja tā ir tuvu patiesajai vērtībai. Tādējādi uzņēmumiem ir jānosaka savu pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība, kuru attiecīgi jāatzīst finanšu pārskatā.
 
Vērtības samazinājuma aprēķins neattiecas tikai uz pircēju un pasūtītāju parādiem
 
Vēsturiski bijām pieraduši atzīt zaudējumus tikai pēc zaudējumu notikuma iestāšanās. Taču līdz ar jaunā 9. SFPS modeļa ieviešanu ir jāatzīst nākotnē sagaidāmie kredītzaudējumi, t.i., jāvērtē, cik liela ir varbūtība ciest zaudējumus no nemaksāšanas un kāds būs to apmērs, attiecīgi atzīstot vērtības samazinājumu. Vērtības samazinājums jāatzīst jau aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī, tādējādi paātrinot uzkrājumu atzīšanas brīdi grāmatvedībā. Turklāt šis aprēķins attiecas uz pilnīgi visiem finanšu aktīviem, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Praktiski tas nozīmē, ka nākotnes sagaidāmie kredītzaudējumi jārēķina gan aizdevumiem meitas sabiedrībām un citām saistītām personām, gan atlikumam uzņēmuma bankas kontā un līdzīgiem finanšu aktīviem. Nākotnes sagaidāmie kredītzaudējumi formulas izteiksmē ir zaudējumi nemaksāšanas gadījumā, kas reizināti ar zaudējumu iestāšanās varbūtību.
 
Vērtības samazinājuma aprēķins finanšu aktīviem bez pieredzes par kredītzaudējumiem
 
Praksē lielas problēmas rodas, nosakot zaudējumu iestāšanās varbūtību un zaudējumu apmēru nemaksāšanas gadījumā tādiem aktīviem, kam vai nu pieredzes ar kredītzaudējumiem vispār nav vai arī tā ir ļoti ierobežota. Šādiem aktīviem var izmantot tādus ārējos avotus kā Moody’s, kas regulāri atjauno un publicē matricas ar vēsturiskiem kredītzaudējumu rādītājiem sadalījumā pa nozarēm. Šādi ārējie dati var atvieglot vadības aplēses un nodrošināt to pamatotību.
 
Pircēju un pasūtītāju parādiem var izmantot uzkrājumu matricu
 
Rēķinot uzkrājumus pircēju un pasūtītāju parādu vērtības samazinājumam, joprojām var izmantot uzkrājumu matricu, kas balstīta uz debitoru termiņstruktūru. Šāda matrica gan būtu jāpilnveido, lai tā ņemtu vērā iespējamo zaudējumu apmēru tiem debitoriem, kas vai nu nav kavējuši apmaksu vai arī kavējuši to neilgi, un lai tā ņemtu vērā nākotnes ekonomikas attīstības prognozes. Pilnveidošanu var balstīt uz iepriekšējo gadu (parasti trīs līdz piecu gadu) datiem par attiecību starp zaudētiem parādiem un uz parāda nosacījumiem veiktām pārdošanām, kas koriģēta par nākotnes faktoru – vispārīgo ekonomikas izaugsmi un IKP pieaugumu, vai kādu citu uzņēmumam būtisku nākotnes faktoru.
 
Standarta pilnīga ieviešana liek uzņēmumam izdarīt nozīmīgus pieņēmumus un rūpīgi izvērtēt standarta prasības. 2018. gada laikā ir izdarīts liels darbs standarta prasību ieviešanā, tomēr nākotnē daudzi aprēķini būs jāprecizē un jāpilnveido, kā arī jāatjauno sākotnējie pieņēmumi, ņemot vērā izmaiņas gan biznesā, gan nākotnes prognozēs.
 

 

 
Kontaktinformācija
Terēze Labzova-Ceicāne
PwC Revīzijas nodaļas vecākā projektu vadītāja
tereze.labzova@pwc.com

Tel: 67094400
© 2019 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 18.01.2019