VID pienākums maksāt nokavējuma naudu par kontroles pasākumu laikā aizturēto PVN pārmaksu

Veicot nodokļu maksātāju kontroles pasākumus (piemēram, nodokļu auditu vai pārmaksātā nodokļa atmaksas pamatotības pārbaudi), VID mēdz aizturēt PVN un citu nodokļu pārmaksu. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” nav skaidri noteikts VID pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu, kurā veikti kontroles pasākumi. Taču ES Tiesa un Latvijas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atzīst, ka par periodu, kurā veikti kontroles pasākumi, VID ir pienākums maksāt nokavējuma naudu attiecībā uz aizturēto PVN pārmaksu, ja tā tiek apstiprināta.

Situācijas apraksts
 
Iesniedzot kārtējo PVN deklarāciju un pieprasot no valsts budžeta pienākošos nodokļa pārmaksu, nodokļa maksātājs var saskarties ar situāciju, kurā VID aiztur pārmaksu līdz kontroles pasākumu pabeigšanai. Pieredze liecina, ka šādi kontroles pasākumi var ilgt pat vairāk nekā gadu.
 
VID rīcība
 
No komersanta apgrozījuma faktiski tiek izņemti tam piederošie naudas līdzekļi, kas rada negatīvu ietekmi uz turpmāko uzņēmējdarbību, it īpaši, ja aizturētā PVN summa ir būtiska. Savukārt VID, pabeidzot kontroles pasākumu un atzīstot nodokļa atmaksas pieprasījuma pamatotību (pilnīgi vai daļā), bieži vien nekorekti aprēķina komersantam pienākošos nokavējuma naudu. Parasti VID to aprēķina par termiņu no kontroles pasākuma pabeigšanas dienas līdz faktiskās PVN atmaksas dienai.
 
Tiesiskā regulējuma analīze
 
Latvijas tiesiskajā regulējumā VID tiesības aizturēt un pienākums atmaksāt PVN pārmaksu ir reglamentētas PVN likuma XII nodaļā, kā arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. un 29. pantā. Savukārt ES regulējums ir atspoguļots Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 183. pantā.
 
Analizējot šīs tiesību normas, var nonākt pie maldīga secinājuma, ka gadījumā, ja komersantam tiek veikts kontroles pasākums un pieņemts lēmums par PVN atmaksas pamatotību (pilnīgi vai daļā), nokavējuma nauda ir aprēķināma tikai no šī lēmuma pieņemšanas brīža.
 
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. panta ceturtās daļas nosacījumiem, piemērojot ES tiesību normas (šajā gadījumā PVN direktīvas 183. pantu), iestādei jāņem vērā ES Tiesas (EST) judikatūra.
 
Atbilstoši pastāvošajai EST judikatūrai un AT Administratīvo lietu departamenta atziņām no nodokļa maksātāja viedokļa nav nozīmes iemeslam, kādēļ PVN pārmaksa atmaksāta novēloti.
 
Judikatūrā atzīts, ka nav pieļaujams, ka nodokļa maksātājs, kas lūdzis atmaksāt PVN pārmaksu, nevar saņemt nokavējuma naudu attiecībā uz iestādes novēloti veikto atmaksu par laikposmu, kad bija spēkā administratīvie akti, kas izslēdza atmaksas pienākumu un vēlāk tika atcelti ar iestādes vai tiesas nolēmumu.
 
Secinājumi
 
Jāsecina, ka Latvijas nacionālais regulējums pēc būtības neregulē nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību par periodu, kurā veikti kontroles pasākumi. Savukārt administratīvo tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta pirmās daļas un 29. panta otrās daļas mērķis ir paredzēt nodokļu administrācijas atbildību par nodokļu maksātāja no aprites izslēgtās naudas radīto zaudējumu atlīdzināšanu par katru dienu, kad nepareizi piedzītās maksājuma summas bijušas ieturētas vai aizturētas.
 
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta otro daļu, piemērojot to kopsakarā ar EST judikatūru attiecībā uz PVN direktīvas 183. panta interpretāciju, vienlaikus ar apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu VID jāmaksā komersantam nokavējuma nauda par laikposmu no pārmaksātās PVN summas likumā paredzētās (parastās) atmaksas dienas līdz dienai, kad PVN pārmaksa faktiski atmaksāta.
 
Pieredze liecina, ka VID lūgumu samaksāt šādu nokavējuma naudu noraida un samaksu no VID var panākt tikai ar prasību tiesā.
 
Tiesības pieprasīt nokavējuma naudu par aizturēto pārmaksu būtu gadījumā, ja uz kontroles pasākumu laiku tika aizturēta nodokļu pārmaksa, kura tika pilnā apmērā vai daļēji apstiprināta kontroles pasākumu rezultātā vai ar VID ģenerāldirektora lēmumu, atceļot sākotnējo lēmumu, vai ar tiesas spriedumu, atceļot VID ģenerāldirektora lēmumu.
 
Cits gadījums, kurā nokavējuma naudu, mūsuprāt, varētu saņemt, ir tad, ja VID atmaksā aizturēto nodokļu pārmaksu, kurai bijis uzlikts nodrošinājuma līdzeklis nodokļu maksātāja potenciālajām saistībām (piemēram, lai nodrošinātu soda naudas samaksu, kuru ir pienākums iemaksāt valsts budžetā tikai pēc strīda pabeigšanas tiesā). Ja šis nodrošinājums nodokļu maksātājam tiek noņemts un pārmaksa atmaksāta, tad arī par šī aizturējuma laiku VID būtu jāmaksā nokavējuma nauda.
 
Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar šādu situāciju, proti, pēc kontroles pasākumiem jums ir atmaksāta pārmaksa (pilnā apmērā vai daļēji) un jūs neesat pieprasījuši nokavējuma naudas samaksu saskaņā ar minēto judikatūru, mēs labprāt palīdzēsim jums saņemt nokavējuma naudu, kas uzņēmumam pienākas. Nokavējuma naudu aprēķina 0,03% apmērā no aizturētās summas par katru nodokļu pārmaksas aizturējuma dienu – 10,95% gadā.
 
Lūdzam sazināties ar Oļegu Spundiņu vai Matīsu Auziņu (67094400).

 

 
Kontaktinformācija
Oļegs Spundiņš
Nodokļu nodaļas vecākais konsultants
olegs.spundins@pwc.com
t. 67094400
Matīss Auziņš
Nodokļu nodaļas vecākais konsultants
matiss.auzins@pwc.com
t. 67094400
© 2019 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 26.09.2019