Kādu dienu pamēģināju Copilot for Microsoft 365 un sapratu, ka šis ģeneratīvā mākslīgā intelekta (“GenAI”) tehnoloģijas rīks mani PwC neaizvietos, tomēr noteikti mainīs manu ikdienu. Kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem Latvijas PwC ir Microsoft sadarbības partneris, un es aktīvi piedāvāju uzņēmumiem Latvijā pamēģināt Copilot iespējas. Katrs uzņēmums var izdomāt savu scenāriju un izvērtēt ieguvumus no GenAI izmantošanas. Svarīgi, ka uzņēmumam ir savs uzdevums, kur tas sagaida GenAI pievienoto vērtību. Nebūtu pareizi tehnoloģiju izmantot “nepieskatītu”, pasmejoties par uzģenerētām bildēm ar divgalvainiem cilvēkiem vai par pirmo kosmonautu pasludināto Nīlu Armstrongu. Tālāk piedāvāju savu scenāriju un secinājumus.
Jau iepriekš esam rakstījuši par VID norādēm uz būtiskām kļūdām transfertcenu (TC) dokumentācijā, kur uzmanība tika vērsta uz finanšu datu segmentācijas, testējamās puses vai tās finanšu datu un labuma gūšanas testa (jeb pakalpojuma sniegšanas pierādījumu) trūkumu. Šajā rakstā aplūkosim citus biežāk sastopamos būtiskos pārkāpumus.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” (“MK noteikumi”). Plānotās izmaiņas pārsvarā ir saistītas ar nepieciešamību skaidri definēt izdevumus, ko nodokļa maksātājam (NM) ir tiesības iekļaut attaisnotajos izdevumos.
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (“GenAI”) ir kļuvis par būtisku uzņēmējdarbības instrumentu, palīdzot uzņēmumiem optimizēt procesus, uzlabot efektivitāti un mazināt izmaksas. Tomēr, lai pilnībā izprastu GenAI ietekmi uz finansēm, ir svarīgi apskatīt šī instrumenta izmaksas no dažādiem aspektiem.
Ar pilnu prasības apmierināšanu, naudas un nokavējuma procentu piedziņu, kā arī tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu kopā 115 029,32 eiro apmērā noslēgusies civillieta PwC Legal klienta strīdā ar apdrošinātāju par naudas depozīta piederību. Prasītāja intereses civillietā pārstāvēja ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA zvērināta advokāte Nataļja Puriņa.
Pēc Covid-19 pandēmijas pārrobežu attālinātais darbs ir ieguvis īpašu popularitāti. Tādus strādājošos mēdz saukt par digitālajiem nomadiem jeb tāldarba veicējiem (teleworkers). Vienlaikus iespēja strādāt no ārvalstīm var radīt darba devējam (DD) vairākus administratīvos šķēršļus un nodokļu riskus, no kuriem viens ir pastāvīgās pārstāvniecības (PP) risks. Šajā rakstā noskaidrosim attālinātā darba popularitātes pieauguma iemeslus un PP riskus, algojot darbiniekus ārvalstīs.
Reizi nedēļā informēsim par nodokļu, grāmatvedības, juridiskajām un citām uzņēmējdarbības aktualitātēm, piedāvājot PwC konsultantu komentārus un skaidrojumus latviešu, angļu un krievu valodās.
PwC konsultanti labprāt atbildēs uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem gan par MindLink.lv Īsziņās aplūkotajām tēmām, gan citām aktualitātēm.