Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (“GenAI”) ir kļuvis par būtisku uzņēmējdarbības instrumentu, palīdzot uzņēmumiem optimizēt procesus, uzlabot efektivitāti un mazināt izmaksas. Tomēr, lai pilnībā izprastu GenAI ietekmi uz finansēm, ir svarīgi apskatīt šī instrumenta izmaksas no dažādiem aspektiem.
PwC 2023. gadā veiktajā aptaujā “Global Digital Trust Insights” vairāk nekā 70% no 3522 aptaujātajiem uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju vadītājiem apgalvoja, ka kopš 2020. gada ir veikuši būtiskus uzlabojumus kiberdrošībā. Vadītāji ir rīkojušies pareizi: pārvērtēti kiberriski, pārstrādāta drošības dokumentācija, uzlabota spēja aizsargāties pret izspiedējvīrusiem, vairota lietotāju apziņa par informācijas drošību. Tomēr gan 2022., gan 2023. kara gads ir izmainījis kibernoziegumu raksturu. 2021. gadā reti kāds sūdzējās par politiski un ideoloģiski motivētiem uzbrukumiem, taču kopš kara sākuma 2022. gadā šādu uzbrukumu īpatsvars ir kļuvis būtisks. Aktoru jeb kiberuzbrucēju, kuri savas zināšanas izmanto politisku vai ideoloģisku motīvu vadīti, aktivitāte ir nemainīgi augsta un salīdzināma ar izspiedējvīrusu un citu komerciāli motivētu uzbrucēju aktivitāti.
Pastāvīgi mainīgajā finanšu pārvaldības vidē varētu uzskatīt, ka tradicionālajiem rīkiem, piemēram, Excel, būtu pakāpeniski jānoveco un jātiek aizstātiem ar progresīvākiem programmatūras risinājumiem, kas racionalizē procesus un paaugstina efektivitāti. Tomēr, neskatoties uz plaši pieejamo finanšu tehnoloģiju klāstu un optimālu izmantošanu, uzņēmumi joprojām ikdienā plaši izmanto arī Excel.
Daudzi uzņēmēji ir sākuši apsvērt iespēju par savu preci vai pakalpojumu norēķināties ar virtuālo valūtu jeb kriptovalūtu vai saņemt maksājumus šajā formā. Daži pat apsver domu iegādāties virtuālo valūtu kā finanšu instrumentu. Kas īsti ir virtuālā valūta un kā to pareizi uzskaitīt? Šajā rakstā atradīsiet detalizētu izklāstu par virtuālās valūtas būtību un uzskaiti.
Uzņēmumi veic vairākas paralēlas digitalizācijas aktivitātes – digitalizē dokumentu plūsmu, rēķinus un ražošanas iekārtu datus, automatizē piegādes ķēdi, ievieš jaunas sistēmas. Tās visas ir svarīgas un vajadzīgas darbības, kas uzlabo uzņēmuma konkurētspēju, samazina manuālā darba apjomu un palielina darbinieku apmierinātību. Jauni digitalizācijas projekti vairojas kā sēnes pēc lietus, un kļūst arvien grūtāk tos vienlaikus stumt uz priekšu. Atteikties no kāda projekta arī grūti, jo ikviens no tiem sola uzņēmumam labu rezultātu. Darbinieki izdeg un vairs nespēj gan pildīt savu ikdienas darbu, gan piedalīties visos projektos. Šķietami vienkāršākais risinājums – uzņēmuma valde izvēlas, kuru projektu turpināt un kuru – ne. Tomēr tā nenotiek, un šādas palīdzības gaidīšana nav pamatota vairāku iemeslu dēļ.
Pērn novembrī publiski izskanēja informācija par elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pāreju uz elektroniskās identifikācijas rīkiem un būtisku to personu loka ierobežošanu, kas varēs turpmāk izmantot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirto lietotājvārdu un paroli, lai pieslēgtos EDS. Reaģējot uz nodokļu maksātāju jautājumiem par plānotajām izmaiņām, VID ir sniedzis rakstisku skaidrojumu. Šajā rakstā – par to plašāk.
Iepriekš rakstījām par šī brīža populārāko mākslīgā intelekta (MI) rīku ChatGPT gan no funkcionalitātes viedokļa, gan personas datu aizsardzības aspekta. Šajā rakstā apkopotas ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) tendences un prognozes attiecībā uz MI ietekmi uz uzņēmējdarbību.
Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
Nereti pavadām daudz laika Microsoft Office vidē, veidojot un formatējot prezentācijas, rakstot e-pastus un atskaites. Līdz ar mākslīgā intelekta (MI) ienākšanu biznesa vidē šādiem darbiem varēs atvēlēt arvien mazāk laika. Iepriekš jau aplūkojām vienu no vispopulārākajiem MI rīkiem – ChatGPT un GPT-4, tā darbības principus, izmantošanas iespējas un ierobežojumus (raksts par GPT-4 šeit). Šajā rakstā turpināsim ekskursiju jauno tehnoloģiju pasaulē, aplūkojot vienu no vadošajiem MI veidotājiem tieši darba vajadzībām – Microsoft – un tā pavisam jauno MI asistentu Microsoft 365 Copilot.
Šajā rakstā apskatīsim iespējas automatizēt procesus, izmantojot dažādus risinājumus, proti, kā varam apstrādāt ienākošos PDF formāta rēķinus, ko sistēmā ievada manuāli, kā ērtāk salīdzināt datus starp sistēmām un kādus rīkus izmantot risinājumu izveidei.
Kriptoaktīvu sektors ir radījis gan izmaiņas maksājumu un investīciju tirgos, gan izaicinājumus nodokļu administrācijām sekot kapitāla pieaugumam, kas gūts, tirgojot kriptoaktīvus. Šā gada 16. maijā ES Padomē atbalstu guva Eiropas Komisijas priekšlikums uzlikt par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem kriptoaktīvu tirgū. Tas palīdzēs nodokļu iestādēm izsekot kriptoaktīvu tirdzniecībai un gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas risku. Ziņošanas sistēmu plānots ieviest ar grozījumiem direktīvā par administratīvo sadarbību (turpmāk – “DAC”), kura ir galvenā sistēma datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Jaunie ziņošanas noteikumi ir pieņemti papildus Regulai par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, (Markets in Crypto Assets Regulation, turpmāk – “MiCA regula”) un Regulai par līdzekļu pārvedumiem, un šie noteikumi pilnībā atbilst ESAO iniciatīvai par kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.
Pēdējā laikā mākslīgais intelekts (MI) izraisa interesi jau lielākajā daļā sabiedrības. Daži zīmē pasaules gala ainas, kur MI pārņems cilvēku darbu un vēlāk arī valdīs pār pasauli kopumā. Citi uzskata, ka nav pamata baidīties no MI rīkiem. Kā vienmēr, patiesība ir kaut kur pa vidu. Šobrīd viens no populārākajiem MI rīkiem ir ChatGPT, kurš pieejams izmēģināšanai jebkuram un par kura iespējām rakstījām arī MindLink Īsziņās. Kāpēc gan Eiropas valstu datu aizsardzības iestādes sāk celt trauksmi?
Šķiet, ka tehnoloģijas, it īpaši mākslīgais intelekts (MI), attīstās ātrāk, nekā cilvēki spēj uztvert to nozīmīgumu. Tā joprojām ir aktuāla tēma ne tikai Holivudā, bet nu jau arī ikdienā. Šobrīd MI rīkus plaši izmanto skolēni, studenti un uzņēmēji, kas spējuši ātrāk “uzķert” šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējas. Augošās intereses dēļ ir izveidoti daudzi šāda veida rīki, piemēram, ChatGPT, Bing ChatGPT, Jasper, Google Bard. Šajā rakstā apskatīsim vispopulārāko un visspējīgāko MI rīku ChatGPT un tā jaunāko versiju GPT-4, kā arī aplūkosim, uz ko tas ir spējīgs un kādi ir tā ierobežojumi.
PwC ASV ir veicis pētījumu HR Tech Survey 2022, kura rezultāti, mūsuprāt, varētu interesēt arī MindLink.lv abonentus, jo tas skar vienu no tradicionālajiem uzņēmumu procesiem – cilvēkresursus (human resources – “HR”), jeb precīzāk, investēšanu HR tehnoloģiju jomā. Ar HR tehnoloģijām šajā rakstā ir saprotamas IT sistēmas, kas nodrošina HR procesu uzskaiti (piemēram, atvaļinājumu pieprasīšanu, darba laika tabeļu aizpildīšanu, mācību organizēšanu, darbinieku pieņemšanu darbā, atbrīvošanu no darba). Pētījumā tika aptaujāti 688 HR vadītāji, kuri atbildēja uz jautājumiem par izaicinājumiem un sasniegumiem tehnoloģiju jomā. Pilns pētījums diemžēl ir pieejams tikai ASV tirgum, taču tā apkopojums ir pieejams šeit un sniedz daudz vērtīgu atziņu. Šajā rakstā – par, mūsuprāt, svarīgākajām pētījuma atziņām.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Grāmatvedības likums un ar to saistītie MK noteikumi Nr. 877. Šim regulējumam pārejas posms nebija paredzēts, tāpēc vēlreiz pievēršam uzmanību būtiskām izmaiņām, kas skar uzņēmuma vadītāja pienākumus un atbildību par kontroles sistēmas noteikumu izveidi, kas atspoguļojami uzņēmuma grāmatvedības politikā.